A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | verkleckern, verschwenden |
| französisch | dissiper, lécher |
| Aktiv | PASSIV | Partizip |
| MASKULIN | feminin | neutrum |
| PASSIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| obligūrior obligūrīris obligūrītur obligūrīmur obligūrīminī obligūriuntur | obligūriēbar obligūriēbāris / obligūriēbāre obligūriēbātur obligūriēbāmur obligūriēbāminī obligūriēbantur |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| obligūrītus sum obligūrītus es obligūrītus est obligūrītī sumus obligūrītī estis obligūrītī sunt | obligūrītus eram obligūrītus erās obligūrītus erat obligūrītī erāmus obligūrītī erātis obligūrītī erant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| obligūriar obligūriēris / obligūriēre obligūriētur obligūriēmur obligūriēminī obligūrientur | obligūrītus erō obligūrītus eris obligūrītus erit obligūrītī erimus obligūrītī eritis obligūrītī erunt |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| obligūriar obligūriāris / obligūriāre obligūriātur obligūriāmur obligūriāminī obligūriantur | obligūrīrer obligūrīrēris / obligūrīrēre obligūrīrētur obligūrīrēmur obligūrīrēminī obligūrīrentur |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| obligūrītus sim obligūrītus sīs obligūrītus sit obligūrītī sīmus obligūrītī sītis obligūrītī sint | obligūrītus essem obligūrītus essēs obligūrītus esset obligūrītī essēmus obligūrītī essētis obligūrītī essent |
Infinitiv Präsens
obligūrīrī Infinitiv Perfekt
obligūrītum esse Infinitiv Futur
obligūrītum īrī | Imperativ I
obligūrīre obligūrīminī Imperativ II
obligūrītor
obligūrītor - obligūrīuntor |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
