A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | aus der väterlichen Gewalt entlassen, sich selbständig erklären, überlassen |
| englisch | to emancipate (son from his father's authority), to alienate, to make subservient |
| französisch | émanciper, affranchir de la tutelle paternelle |
| AKTIV | Passiv | Partizip |
| MASKULIN | feminin | neutrum |
| AKTIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| ēmancipō ēmancipās ēmancipat ēmancipāmus ēmancipātis ēmancipant | ēmancipābam ēmancipābās ēmancipābat ēmancipābāmus ēmancipābātis ēmancipābant |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| ēmancipāvī ēmancipāvistī ēmancipāvit ēmancipāvimus ēmancipāvistis ēmancipāvērunt / ēmancipāvēre | ēmancipāveram ēmancipāverās ēmancipāverat ēmancipāverāmus ēmancipāverātis ēmancipāverant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| ēmancipābō ēmancipābis ēmancipābit ēmancipābimus ēmancipābitis ēmancipābunt | ēmancipāverō ēmancipāveris ēmancipāverit ēmancipāverimus ēmancipāveritis ēmancipāverint |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| ēmancipem ēmancipēs ēmancipet ēmancipēmus ēmancipētis ēmancipent | ēmancipārem ēmancipārēs ēmancipāret ēmancipārēmus ēmancipārētis ēmancipārent |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| ēmancipāverim ēmancipāveris ēmancipāverit ēmancipāverimus ēmancipāveritis ēmancipāverint | ēmancipāvissem ēmancipāvissēs ēmancipāvisset ēmancipāvissēmus ēmancipāvissētis ēmancipāvissent |
Infinitiv Präsens
ēmancipāre Infinitiv Perfekt
ēmancipāvisse Infinitiv Futur
ēmancipātūrum esse | Imperativ I
ēmancipā ēmancipāte Imperativ II
ēmancipātō
ēmancipātō ēmancipātōte ēmancipantō |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
