A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | erörtern, verhandeln |
| englisch | to dispute, to debate, to arbitrate |
| französisch | débattre, juger, decider |
| Aktiv | PASSIV | Partizip |
| maskulin | feminin | NEUTRUM |
| PASSIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| disceptor disceptāris disceptātur disceptāmur disceptāminī disceptantur | disceptābar disceptābāris / disceptābāre disceptābātur disceptābāmur disceptābāminī disceptābantur |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| disceptātum sum disceptātum es disceptātum est disceptāta sumus disceptāta estis disceptāta sunt | disceptātum eram disceptātum erās disceptātum erat disceptāta erāmus disceptāta erātis disceptāta erant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| disceptābor disceptāberis / disceptābere disceptābitur disceptābimur disceptābiminī disceptābuntur | disceptātum erō disceptātum eris disceptātum erit disceptāta erimus disceptāta eritis disceptāta erunt |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| discepter disceptēris / disceptēre disceptētur disceptēmur disceptēminī disceptentur | disceptārer disceptārēris / disceptārēre disceptārētur disceptārēmur disceptārēminī disceptārentur |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| disceptātum sim disceptātum sīs disceptātum sit disceptāta sīmus disceptāta sītis disceptāta sint | disceptātum essem disceptātum essēs disceptātum esset disceptāta essēmus disceptāta essētis disceptāta essent |
Infinitiv Präsens
disceptārī Infinitiv Perfekt
disceptātum esse Infinitiv Futur
disceptātum īrī | Imperativ I
disceptāre disceptāminī Imperativ II
disceptātor
disceptātor - disceptāntor |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
