A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | erörtern, verhandeln |
| englisch | to dispute, to debate, to arbitrate |
| französisch | débattre, juger, decider |
| Aktiv | PASSIV | Partizip |
| MASKULIN | feminin | neutrum |
| PASSIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| disceptor disceptāris disceptātur disceptāmur disceptāminī disceptantur | disceptābar disceptābāris / disceptābāre disceptābātur disceptābāmur disceptābāminī disceptābantur |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| disceptātus sum disceptātus es disceptātus est disceptātī sumus disceptātī estis disceptātī sunt | disceptātus eram disceptātus erās disceptātus erat disceptātī erāmus disceptātī erātis disceptātī erant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| disceptābor disceptāberis / disceptābere disceptābitur disceptābimur disceptābiminī disceptābuntur | disceptātus erō disceptātus eris disceptātus erit disceptātī erimus disceptātī eritis disceptātī erunt |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| discepter disceptēris / disceptēre disceptētur disceptēmur disceptēminī disceptentur | disceptārer disceptārēris / disceptārēre disceptārētur disceptārēmur disceptārēminī disceptārentur |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| disceptātus sim disceptātus sīs disceptātus sit disceptātī sīmus disceptātī sītis disceptātī sint | disceptātus essem disceptātus essēs disceptātus esset disceptātī essēmus disceptātī essētis disceptātī essent |
Infinitiv Präsens
disceptārī Infinitiv Perfekt
disceptātum esse Infinitiv Futur
disceptātum īrī | Imperativ I
disceptāre disceptāminī Imperativ II
disceptātor
disceptātor - disceptāntor |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
