A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | scheiden, abgrenzen |
| englisch | to divide from, to mark off |
| französisch | borner, délimiter |
| Aktiv | PASSIV | Partizip |
| MASKULIN | feminin | neutrum |
| PASSIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| disterminor distermināris disterminātur distermināmur distermināminī disterminantur | disterminābar disterminābāris / disterminābāre disterminābātur disterminābāmur disterminābāminī disterminābantur |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| disterminātus sum disterminātus es disterminātus est disterminātī sumus disterminātī estis disterminātī sunt | disterminātus eram disterminātus erās disterminātus erat disterminātī erāmus disterminātī erātis disterminātī erant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| disterminābor distermināberis / disterminābere disterminābitur disterminābimur disterminābiminī disterminābuntur | disterminātus erō disterminātus eris disterminātus erit disterminātī erimus disterminātī eritis disterminātī erunt |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| disterminer disterminēris / disterminēre disterminētur disterminēmur disterminēminī disterminentur | disterminārer disterminārēris / disterminārēre disterminārētur disterminārēmur disterminārēminī disterminārentur |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| disterminātus sim disterminātus sīs disterminātus sit disterminātī sīmus disterminātī sītis disterminātī sint | disterminātus essem disterminātus essēs disterminātus esset disterminātī essēmus disterminātī essētis disterminātī essent |
Infinitiv Präsens
disterminārī Infinitiv Perfekt
disterminātum esse Infinitiv Futur
disterminātum īrī | Imperativ I
distermināre distermināminī Imperativ II
disterminātor
disterminātor - distermināntor |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
