A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | reizen, erzürnen, verursachen, erregen |
| englisch | to excite, to provoke, to annoy, to irritate |
| französisch | agacer, irriter, exciter |
| Aktiv | PASSIV | Partizip |
| MASKULIN | feminin | neutrum |
| PASSIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| irrītor irrītāris irrītātur irrītāmur irrītāminī irrītantur | irrītābar irrītābāris / irrītābāre irrītābātur irrītābāmur irrītābāminī irrītābantur |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| irrītātus sum irrītātus es irrītātus est irrītātī sumus irrītātī estis irrītātī sunt | irrītātus eram irrītātus erās irrītātus erat irrītātī erāmus irrītātī erātis irrītātī erant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| irrītābor irrītāberis / irrītābere irrītābitur irrītābimur irrītābiminī irrītābuntur | irrītātus erō irrītātus eris irrītātus erit irrītātī erimus irrītātī eritis irrītātī erunt |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| irrīter irrītēris / irrītēre irrītētur irrītēmur irrītēminī irrītentur | irrītārer irrītārēris / irrītārēre irrītārētur irrītārēmur irrītārēminī irrītārentur |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| irrītātus sim irrītātus sīs irrītātus sit irrītātī sīmus irrītātī sītis irrītātī sint | irrītātus essem irrītātus essēs irrītātus esset irrītātī essēmus irrītātī essētis irrītātī essent |
Infinitiv Präsens
irrītārī Infinitiv Perfekt
irrītātum esse Infinitiv Futur
irrītātum īrī | Imperativ I
irrītāre irrītāminī Imperativ II
irrītātor
irrītātor - irrītāntor |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
|
mit Galerie |