A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z , Übersicht
| deutsch | beschuldigen, verdächtigen, etwas beklagen |
| englisch | to accuse, to denounce, to charge (with), to allege with accusation |
| französisch | incriminer, accuser |
| AKTIV | Kein Passiv | Partizip |
| maskulin | feminin | NEUTRUM |
| AKTIV | |
| Indikativ Präsens | Indikativ Imperfekt |
| crīminor crīmināris crīminātur crīmināmur crīmināminī crīminantur | crīminābar crīminābāris crīminābātur crīminābāmur crīminābāminī crīminābantur |
| Indikativ Perfekt | Indikativ Plusquamperfekt |
| crīminātum sum crīminātum es crīminātum est crīmināta sumus crīmināta estis crīmināta sunt | crīminātum eram crīminātum erās crīminātum erat crīmināta erāmus crīmināta erātis crīmināta erant |
| Indikativ Futur I | Indikativ Futur II |
| crīminābor crīmināberis crīminābitur crīminābimur crīminābiminī crīminābuntur | crīminātum erō crīminātum eris crīminātum erit crīmināta erimus crīmināta eritis crīmināta erunt |
| Konjunktiv Präsens | Konjunktiv Imperfekt |
| crīminer crīminēris crīminētur crīminēmur crīminēminī crīminentur | crīminārer crīminārēris crīminārētur crīminārēmur crīminārēminī crīminārentur |
| Konjunktiv Perfekt | Konjunktiv Plusquamperfekt |
| crīminātum sim crīminātum sīs crīminātum sit crīmināta sīmus crīmināta sītis crīmināta sint | crīminātum essem crīminātum essēs crīminātum esset crīmināta essēmus crīmināta essētis crīmināta essent |
Infinitiv Präsens
crīminārī Infinitiv Perfekt
crīminātum esse Infinitiv Futur
crīminātūrum esse | Imperativ I
crīmināre crīmināminī Imperativ II
crīmināto / crīminātor
crīmināto / crīminātor - crīminanto / crīminantor |
Für Fragen oder Anregungen schreiben Sie uns eine Email.
Alle Angaben ohne Gewähr. Cactus2000 übernimmt keine Verantwortung für die Richtigkeit der hier gemachten Angaben.
